Publicēts: 16/10/2026
Lasīšanas laiks 5 min
Vai esat kādreiz oktobrī iegādājušies rozā lenti? Varbūt esat to piesprauduši pie apģērba, pamanījuši kādu no kampaņām vai vienkārši ievērojuši, ka oktobrī rozā lentes ir visur ap mums. Rozā oktobris, pasaulē pazīstams kā Pink October, katru gadu atgādina par krūts vēža profilakses, agrīnās diagnostikas un atbalsta sniegšanas nozīmi sievietēm, kuras skārusi šī slimība.
Krūts vēzis ir visizplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm visā pasaulē, un katru gadu tas skar miljoniem sieviešu. Vien 2022. gadā krūts vēzis tika diagnosticēts aptuveni 2,3 miljoniem sieviešu visā pasaulē. Varbūt ar šo diagnozi saskārusies jūsu mamma, māsa, partneri, draudzene vai kolēģe. Galvenais ir pazīt savu ķermeni, pievērst uzmanību neparastām izmaiņām, veikt pašpārbaudi un apmeklēt ieteiktās pārbaudes.
Ar krūts vēzi var saslimt gan sievietes, gan vīrieši. Tomēr vīriešiem šī slimība sastopama ļoti reti, tāpēc, runājot par krūts vēzi, mēs domājam tieši sieviešu slimību. Ar vecuma pieaugumu krūts vēža risks palielinās.
Slimības attīstībā var būt iesaistīti vairāki faktori, piemēram, ģenētiskā nosliece, hormonālie faktori, dzīvesveids un citi apstākļi. Tomēr kāda no riska faktoriem klātbūtne nenozīmē, ka cilvēks noteikti saslims ar krūts vēzi. Tāpat slimība var attīstīties arī cilvēkam, kuram nav neviena zināma riska faktora.
Tāpēc svarīga profilakses sastāvdaļa ir krūšu pašpārbaude.
Pilnībā novērst krūts vēzi nav iespējams. Tomēr ir pasākumi, ar kuriem mēs varam ietekmēt dažus riska faktorus un vienlaikus palielināt iespēju, ka iespējamā slimība tiks atklāta savlaicīgi.
Visbiežākie slimības simptomi ir bumbiņas, pietūkums vai sacietējums krūtī. To mēs, protams, visas esam dzirdējušas jau simtiem reižu, taču bumbiņa var parādīties ne tikai krūtī, bet arī padusē vai zem atslēgas kaula. Tur atrodas limfmezgli, kas ir savienoti ar krūšu audu limfvadiem. Pa šiem vadiem audzējs var izplatīties un izraisīt, piemēram, pietūkumu padusē. Citi iespējamie simptomi ir izdalījumi no krūtsgala, tā ievelšanās, ādas apsārtums vai āda, kas atgādina apelsīna miziņu. Ja pamanām kaut ko jaunu vai neparastu, ieteicams konsultēties ar ārstu. Tomēr pati izcilņa vai cita izmaiņa vēl nenozīmē, ka runa ir par vēzi.
Tomēr mēs varam daudz darīt savas ķermeņa labā. Lielāko ietekmi atstāj regulāra fiziskā aktivitāte – ir pierādīts, ka 5 stundas regulāras fiziskās aktivitātes nedēļā samazina krūts vēža risku pat par 38 %. Tajā pašā laikā mums nav jāveic nekādi sportiski sasniegumi – mēs varam uzvilkt to, kādā apģērbā jūtamies labi, un doties pastaigā, uz grupu nodarbībām vai kopā ar draudzeni izbraukt ar velosipēdu. Katra kustība ir svarīga.
Tikpat svarīgs ir vispārējais dzīvesveids un spēcīga imūnsistēma. Pietiekama fiziskā aktivitāte, daudzveidīgs uzturs un kvalitatīvs miegs labvēlīgi ietekmē mūsu veselību kopumā. Imūnsistēmu var stiprināt ar kvalitatīvu zarnu mikrobiomu.
Visbeidzot, nedrīkstam aizmirst par regulāru krūšu pārbaudi. Ir labi pazīt savu ķermeni un zināt, kā izskatās mūsu krūtis un kādas tās ir uz taustes. Pievēršam uzmanību izmaiņām, kas mums ir jaunas. Pašpārbaude var palīdzēt savlaicīgi pamanīt izmaiņas.
Pašpārbaudi ieteicams veikt katru mēnesi, ideāli no 5. līdz 10. dienai pēc menstruācijas sākuma. Ideāls laiks ir pāris dienas pēc menstruācijas beigām. Pievērsiet uzmanību galvenokārt izciļņiem, sabiezējumiem, apsārtumiem, ādas izmaiņām uz taustes un izdalījumiem. Neaizmirstiet aptaustīt arī padusēs un zonu zem atslēgas kaula.
Jūs vislabāk pazīstat savu ķermeni. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kas jums ir ierasts, un nepalaist garām iespējamās jaunas vai neparastas izmaiņas. Ne katra izmaiņa nozīmē krūts vēzi, bet, ja kaut kas jūs satrauc, vēršieties pie sava ārsta.
Nostājieties pie spoguļa un apskatiet krūtis vispirms ar rokām brīvi gar ķermeni, pēc tam ar rokām paceltām virs galvas. Apskatiet tās arī no dažādām pusēm.
Pievērsiet uzmanību: izmaiņām krūšu formā vai izmērā, izmaiņām ādā, apsārtumam, bedrītēm, ādas ievelkumiem vai izspiedumiem, izmaiņām krūtsgala formā vai novietojumā vai izdalījumiem no krūtsgala.
Aptaustīšanu var veikt gan guļus, gan stāvot. Labo krūti aptaustiet ar kreiso roku, bet kreiso krūti – ar labo roku.
Ar trim pirkstiem, tos izpletot, maigi aptaustiet visu krūti ar apļveida kustībām. Sāciet ar vieglu spiedienu un pakāpeniski palieliniet spiedienu, lai aptaustītu arī dziļākus audu slāņus. Rīkojieties sistemātiski, lai nepalaistu garām nevienu krūts daļu. Laika gaitā atradīsiet sev vispiemērotāko metodi. Ieteicams katrā vietā veikt vismaz 3 apļveida kustības.
Veicot pārbaudi, neaizmirstiet par padusē un apakšdelma kaula apvidu.
Pievērsiet uzmanību: katram nelīdzenumam, izciļņam, nepatīkamai sajūtai.
Jutīgums vai sāpes var būt saistītas ar daudziem dažādiem iemesliem, un tās pašas par sevi nenozīmē vēža saslimšanu.
Nobeigumā vienlaikus pārmasējiet abas krūtis, lai pārliecinātos, ka neesat aizmirsusi nevienu vietu.
Ir svarīgi veikt pašpārbaudi arī tad, ja jums nav nekādu sūdzību. Ideāli būtu padarīt pašpārbaudi par regulāru ieradumu pēc menstruācijas beigām.
Pašpārbaude neaizstāj profilaktiskās pārbaudes vai mamogrāfijas skrīningu. Taču tā ir viena no metodēm, kā labāk iepazīt savu ķermeni un pamanīt iespējamās izmaiņas. Pat ja jums nav nekādu zināmu riska faktoru, tas nenozīmē, ka jums nevar attīstīties krūts vēzis. Tāpēc ir vērts regulāri pievērst uzmanību savām krūtīm.
„Rozā oktobris” katru gadu mums atgādina, ka par savu veselību ir jārūpējas visa gada garumā. Ja krūšu pašpārbaude jums vēl nav kļuvusi par ieradumu, pamēģiniet to, piemēram, tieši tagad, pēc šī raksta izlasīšanas. Iepazīsim savu ķermeni un rūpēsimies par to.
Kad nākamajā oktobrī redzēsim rozā lenti, atcerēsimies sievietes, kuras ir pārcietušas krūts vēzi. Bet atcerēsimies arī pašas sevi un neaizmirsīsim profilaksi visa gada garumā. Rūpes par sevi nav sīkums.
Seko mums Instagram @essens_official
